ja_mageia

Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, par koplietošanas telpās patērēto siltumenerģiju jānorēķinās proporcionāli dzīvokļa īpašuma platībai.

Ja visi dzīvokļi vienādi saņem apkuri ,t.i., nevienā dzīvoklī nav veikta alternatīvas apkures sistēmas izbūve vai individuāla siltumenerģijas uzskaite, tad par siltuma patēriņu koplietošanas telpās jau visi dzīvokļi norēķinās.

2009.gada 20.aprīlī Kurzemes apgabaltiesa kā otrās instances tiesa pasludināja spriedumu civillietā par SIA “Vecliepāja” prasību. Tā attiecas uz Brigitas Pomerantes parāda piedziņu un nebūtu nekas neparasts, ja vien runa nebūtu par parādu tajā komunālo pakalpojumu maksājumu daļā, kas mūsu pilsētā tiek atspoguļota rēķinos kā cirkulācijas nodrošināšana karstā ūdens piegādes sistēmā, parasti tos dēvē par zudumiem. Atbildētāja neuzskatīja par vajadzīgu maksāt par šiem zudumiem.

Tiesa ir apmierinājusi Vecliepājas prasību, nolemjot parādu no atbildētājas piedzīt. Šis precedents būtu jāņem vērā visiem, kas kādu iemeslu dēļ nemaksā par siltuma zudumiem.

Līdz pat pagājušā gada beigām Latvijā nebija normatīvās bāzes, kas regulētu, kā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. Lifts ir viena no kopīpašuma daļām, un par jebkuras kopīpašuma daļas uzturēšanu jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem.Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu nr.1013 «Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu» 17. punkta 7. apakšpunktā ietverts nosacījums – dzīvokļu īpašnieki par lifta uzturēšanu norēķinās atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Rīgas tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Juris Biršs savos pētījumos norāda, ka šāda problēma, proti, pelējums uz sienām, griestiem un citām virsmām, ir turpat vai visām padomju laika mājām.
Pēc savas ilggadējās darba prakses secinu, ka pelējuma parādīšanās vērojama divos gadījumos:

   Naktīs, kad nav  intensīva karstā ūdens patēriņa, ieteicams karstā ūdens temperatūru samazināt līdz 35°C. Tad samazinās siltumenerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai uzturētu šādu ūdens temperatūru, tomēr ūdens ir pietiekami silts, lai to varētu lietot. Līdz ar to samazinās arī tas siltumenerģijas daudzums, kuru patērē, karstajam ūdenim cirkulējot pa cirkulācijas līniju - stāvvadiem, dvieļu žāvētājiem, pagraba guļvadiem un bēniņu cauruļvadiem, jo šādai cauruļu virsmas temperatūrai ir mazāka siltumatdeve  apkārtējai videi. No rīta, uzsildot karsto ūdeni līdz vajadzīgajai temperatūrai, siltuma daudzums tiek patērēts salīdzinoši minimāli.

1. Kā maksāja par siltumu, kāda bija reālā situācija?

Ap 1990.gadu daudzdzīvokļu mājās sāka rasties problēmas ar norēķināšanos par siltumu. Tolaik vienīgais siltuma piegādātājs bija  „Liepājas siltums”. Siltuma aprēķins tika veikts par apkurināmo platību, neņemot vērā griestu augstumu, mājas siltumizolācijas īpašības, mājas siltumapgādes sistēmas tehnisko stāvokli.
Pieaugot nemaksātāju parādiem, ar ,,Liepājas siltuma” iniciatīvu sākās apkures radiatoru demontāža parādniekiem, ko īstenoja namu pārvaldes, sastādot par to aktu. Tika ieviests 10% tarifs bez objektīva pamatojuma. Šo situāciju izmantoja daudzi attapīgi iedzīvotāji un patvaļīgi atvienoja apkures radiatorus. Daži pasūtīja projektus par alternatīvās apkures ierīkošanu (elektrība vai gāze).